Aktualitātes

Kas notiek kūdras ieguves vietās ziemas periodā?

Kūdra ir nozīmīgs resurss daudzām nozarēm, tostarp mežsaimniecībai – kūdras substrāts nepieciešams meža koku stādiņu audzēšanai, pirms tie tiek iestādīti mežā. Atbildīgi apsaimniekojot zemes dzīļu resursus, “LVM Zemes dzīles” iznomā kūdras atradnes 16,8 tūkstošu hektāru platībā, kurās ieguvi veic nomnieki.

Frēzkūdras ieguves sezona ilgst no maija līdz septembrim, bet tikpat nozīmīgus darbus kūdras ieguvēji veic arī starpsezonā. Laiks no septembra līdz maijam tiek izmantots svarīgiem darbiem, kas ļauj pilnvērtīgi sagatavoties nākamajai kūdras ieguves sezonai. Šajā laikā tiek pilnveidotas uzņēmumā esošās kvalitātes sistēmas, ieviestas sertifikācijas, kontrolēta sezonas laikā savāktās kūdras resursu kvalitāte. Starpsezona ir piemērots laiks, lai uzņēmēji varētu vairāk pievērsties uzņēmuma attīstības plāniem un ieguves lauku rekonstrukcijas darbu plānošanai. Ziemas laiks ierasti tiek izmantots arī lai apzinātu tehnikas nolietojumu un veiktu plānveida remontdarbus, sagatavojot to nākamās sezonas sākumam.

Sakārto ūdens novadīšanas sistēmas

“Beidzoties kūdras ieguvei, tiek sākta ieguves lauku gatavošana nākamajai sezonai. Šajā posmā svarīgākie darbi ir meliorācijas sistēmu sakārtošana – ir jāpārtīra novadgrāvju un savācējgrāvju tīkls, kā arī jāpārtīra un jāpadziļina kartu grāvju tīkls. Kartu grāvis ir  kūdras ieguves laukā ik pa 20 m izrakts vaļējs nosusināšanas grāvju tīkls, kas nodrošina nepieciešamo nosusināšanu. Meliorācijas sistēmas sakārtošana pēc ieguves sezonas var būtiski ietekmēt nākamās sezonas sākumu – ja no ieguves laukiem netiks novadīts liekais ūdens, tad nākamās sezonas sākums būs vēlāks, jo ieguves lauku žūšanai būs nepieciešams ilgāks laiks un tiks zaudēti iespējamie sezonas ieguves cikli,” skaidro “LVM Zemes dzīles” kūdras ieguves vadītājs Māris Bļodons.

Reizi 10 dienās mēra temperatūru

Laiks līdz nākamās kūdras ieguves sezonas sākumam tiek izmantots arī tam, lai ieguves vietās turpinātu veikt sezonas laikā iegūtās kūdras kvalitātes kontroli. Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē kūdras kvalitāti, ir kūdras karšanas risks. Kūdra ir organisks materiāls, kas var sākt karst, un karšanai ir vairāki būtiski riski. Tāpēc savāktajām kūdras bērtnēm regulāri, aptuveni reizi 10 dienās, ir jāveic temperatūras mērījumi. Kūdrai uzkarstot virs 40° C, samazinās kūdras spēja pretoties baktērijām un dažādu sēnīšu attīstībai. Ja kūdras substrāti ražoti no kūdras, kas iepriekš sakarsusi virs 40° C, palielinās risks, ka šādā substrātā audzētie augi nīkuļos. Savukārt virs 50° C sakarsušu  kūdru substrātu ražošanā profesionāliem audzētājiem izmantot nedrīkst, jo šādā kūdrā augi var iznīkt. Ja temperatūras kontroles veikšanas laikā tiek konstatētas kūdras karšanas pazīmes, tad kūdras bērtni konkrētajā sektorā izjauc, to izplanējot lielākā platībā, lai atdzesētu karšanas perēkli. Kad kūdra ir atdzesēta, tā atkārtoti jāsakrauj bērtnēs, līdz plānotajai realizācijai.

Realizē sezonas laikā iegūto kūdru

Kūdras realizācija no ieguves vietas turpinās visu gadu. Sākot realizāciju no bērtnes, vispirms ir jānosaka kūdras tilpumsvars, lai, kraujot mašīnu, nepārsniegtu maksimāli pieļaujamo svaru. Kūdras realizācijas posmā liela nozīme ir pievedceļiem. Ja kūdras ieguves vietā nav izbūvēti pievedceļi pie visām bērtnēm, tad ziemā ceļi purvā jāsaldē, lai kūdru ar traktoriem un piekabēm varētu pārvest uz bērtņu vietām, pie kurām pievedceļi ir izbūvēti. Ziemas ceļus var izmantot arī smagās automašīnas kūdras realizācijai no purva. Ziemas ceļi regulāri ir jāuztur kārtībā – sniegotos apstākļos jātīra sniegs, sala laikā jāturpina ceļu saldēšana un regulāri jāmēra ceļa sasaluma dziļums.

Vienā sezonā vairāki ieguves cikli

Frēzkūdras ieguves sezonā var veikt vairākus ieguves ciklus, to skaits tieši atkarīgs no laika apstākļiem. Ieguvei labvēlīgā sezonā var būt ap 22 cikliem. Ieguves cikls ir laika nogrieznis no ieguves lauku frēzēšanas līdz kūdras savākšanai, kas ietver arī kūdras žāvēšanu, mehāniski to apgriežot. Ieguves cikla ilgums ir atkarīgs no laika apstākļiem, kuri ietekmē kūdras žūšanas laiku. Lietus gadījumā viena cikla ietvaros var nākties vairākas reizes atkārtot kūdras grozīšanu, bet lielāku nokrišņu gadījumā var nākties atkārtoti frēzēt arī ieguves laukus.

Atpakaļ