Kūdras atradnes Latvijas teritorijā aizņem 10% – 15% no valsts platības jeb ~6782 km2 līdz 9700 km2 [1]. AS Latvijas valsts meži (turpmāk – LVM) vadījumā ir vairāk kā 50% no visiem Latvijas purviem, no kuriem LVM kūdras ieguvei ir iznomājusi 16.8 tūkst. ha jeb 168 km2.
Kūdras ieguvi šajās zemēs veic LVM nomnieki, piemēram, pēdējos četros gados pēc ieguves apjoma pirmajā vietā ierindojas LVM iznomātais Skrebeļu – Skrūzmaņu purvs. Starp TOP 20 kūdras ieguves apjomiem ir atrodami vēl vairāki LVM iznomāti purvi - Saukas purvs, Lielais Aknīstes purvs, Galenieku (Lakstīgalu purvs), Nīcgales purvs, u.c. Vienā purvā kūdras ieguve var ilgt līdz pat 75 gadiem un tā ir sezonāla, katru gadu ieguve uzsākas aprīlī vai maijā un noslēdzas septembrī, tās norisi ļoti būtiski ietekmē laikapstākļi. 2022.gada kūdras ieguves sezona ir sākusies.
LVM purvos iegūtā kūdra lielākoties tiek izmantota kūdras substrāta ražošanai un iegūtais produkts, galvenokārt, tiek eksportēts. Saskaņā ar Latvijas kūdras asociācijas publicēto informāciju, 2021.gadā kūdra eksportēta par 233 milj. EUR (dati pat iegūto kūdras apjomu 2021.gadā vēl nav apkopoti).
Latvijā iegūtās kūdras galvenais izmantošanas virziens ir dārzkopībai paredzētu dažādu substrātu ražošana, kurus Latvijā un citviet pasaulē izmanto koku stādu, tomātu, gurķu, puķu, kāpostu, seleriju, u.c. augu audzēšani. Piemēram, koku stādi var izaugt tikai kūdras substrātā un citas alternatīvas pasaulē šobrīd nepastāv. LVM koku stādus audzē Latvijas kūdras substrātos. Vienā 1m3 kūdras var izaudzēt aptuveni 7500 koku stādu, no kuriem izaug 2.5 ha priežu meža, līdz ar to Latvijai ir vismaz 60 miljoni iemeslu izmantot kūdru – tieši tik daudz koku stādu vidēji tiek izaudzēti LVM kokaudzētavās, lai atjaunotu un ieaudzētu mežus Latvijā.
Lai veicinātu normatīvo aktu aktuālo prasību komunicēšanu kūdras ieguves uzņēmumiem un veicinātu gan sadarbību, gan informācijas apmaiņu starp nomniekiem, LVM un kūdras ieguves procesa kontrolē iesaistītajām institūcijām, 2022.gada 11.maijā LVM Zemes dzīles organizēja nomas partneru mācības Jelgavā. Šajā dienā tika pārrunātas gan LVM darba aizsardzības un ugunsdrošības prasības, gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests informēja par normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanas kontroli un plānotajiem grozījumiem. Valsts vides dienests rosināja diskusiju par ieguves projektiem un to kontroli kūdras ieguves vietās, uzsverot aktuālu un precīzu datu nozīmi, savukārt Valsts meža dienests – par atmežošanas un apauguma novākšanas procesu un svarīgākajām niansēm procesā.
Mācību noslēgumā klātesošie novērtēja ieguvumus no šādām diskusijām, informācijas apmaiņas un iespējas tikties klātienē ar procesā iesaistītajām pusēm.
LVM Zemes dzīles saviem sadarbības partneriem novēl ražīgu kūdras ieguves sezonu un labus laikapstākļus kūdras ieguvei!
[1] Latvijas PSR Kūdras fonda un ERAF projekta „Inovācija kūdras izpētē un jaunu to saturošu produktu izveidē” dati.
