“LVM Zemes dzīles” laboratorijā, testējot minerālos materiālus un to maisījumus, nereti izdodas atrast mazāk sastopamus, interesantas formas iežus, fosilijas, kas stāsta par minerālā materiāla izcelsmi un veidošanās laika periodu.
“Grants karjeros Latvijā ievērojamā daudzumā ir sastopami ordovika un silūra kaļķakmens oļi un nelieli laukakmeņi ar tajos ieslēgtiem fosiliju fragmentiem. Tie ir ledāja transportētās atlūzas no ordovika kaļķakmens slāņiem Ziemeļigaunijā, kur tie atsedzas zemes virspusē. Tas nozīmē, ka kaļķakmens oļi un laukakmeņi Latvijā nonāca un akumulējās kopā ar ledājā ieslēgto nešķiroto drupu materiālu – morēnu. Grants–oļu slāņi izveidojās ledājkušanas ūdeņiem izskalojot morēnu, straumēm aizskalojot smalkākās frakcijas – mālus, aleirītus, smilti,” skaidro Latvijas Universitātes Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedras asociētais profesors Ivars Strautnieks.
Attēlā: "LVM Zemes dzīles" laboratorijā atrasts trilobīta fragments olī
Trilobīti
Vēl pirms dinozauru laikmeta, kas ir pirms aptuveni 500 miljoniem gadu, – ordovika periodā –jūrās izplatījās trilobīti, kuri līdzinās mūsdienu sauszemes mitrenēm. To fosilijas Latvijā atrodas ordovika nogulumiežos ievērojamā dziļumā, bet virspusē atrodamas kaļķakmens oļos vai nelielos laukakmeņos.
Trilobītiem, tāpat kā citiem posmkājiem, bija ārējais skelets, ko sauc par eksoskeletu. Lai dzīvnieks augtu, eksoskelets bija jāizmet, un izdalītie trilobītu eksoskeleti vai to daļas ir salīdzinoši bieži sastopamas fosilijas. Daži trilobīti sasniedza pat 75 cm lielumu.
Attēlā: "LVM Zemes dzīles" laboratorijā atrasts galvkāja Endoceras fragments olī
Galvkāji
Galvkāji ir ordovika perioda jūras iedzīvotāji. Izplatītākās bija divas sugas – Endoceras un Orthoceras. Garenā posmotā caurulīte ir galvkāja gliemja (Cephalopoda) čaula. Pats dzīvnieks līdzinājies mūsdienu kalmāram un astoņkājim, taču daļa ķermeņa – ietverta čaulā.
